Dārzkopības konference 2026 Bulduru tehnikumā: Inovācijas, zaļās prasmes un nozares nākotne
Ikgadējā Dārzkopības konference atkal ir apliecinājusi Bulduru tehnikuma kā Latvijas dārzkopības zināšanu, izglītības un biznesa epicentra lomu. Pulcējot vadošos dārzniekus, zinātniekus, valsts pārvaldes ekspertus un jaunos talantus, pasākums kļuva par nozīmīgu platformu diskusijām par nozares attīstību, zaļo prasmju integrāciju un ilgtspējīgiem biznesa modeļiem.
Konferences ievadā dalībniekus uzrunāja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis un Bulduru tehnikuma pārstāve Anta Sparinska. Atklāšanas runās izskanēja vienota pārliecība – mūsdienīga dārzkopība nav iedomājama bez ciešas sadarbības starp valsts institūcijām, uzņēmējiem un izglītības iestādēm, kas sagatavo augsti kvalificētus speciālistus.
Nozares stratēģija un valsts atbalsts
Lai veiksmīgi plānotu biznesa attīstību, dārzkopjiem ir nepieciešama precīza informācija un pārdomāta stratēģija. Konferences pirmajā daļā eksperti sniedza padziļinātu ieskatu aktuālajos datos:
-
Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāve Dace Freimane sniedza visaptverošu dārzkopības nozares izvērtējumu (2025. gads) un iezīmēja nākotnes tendences.
-
Aktuālāko informāciju par pieejamo atbalstu un nozares regulējumiem dalībniekiem prezentēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Andris Grundulis un Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktore Kristīne Lomakina.
-
Par dārzkopības nozares ilgtermiņa stratēģijas izstrādi un redzējumu dalījās Dārzkopības institūta direktore Inese Ebele.
Zinātne, inovācijas un zaļās prasmes – Bulduru prioritāte
Īpašs uzsvars konferencē tika likts uz izglītību un zinātnes atklājumu pārnesi reālajā ražošanā. Kā spilgts apliecinājums paaudžu pēctecībai un izglītības nozīmei bija Bulduru dārzkopības skolas atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājas, Dr. agr. Ilzes Grāvītes svinīgi pasniegtās stipendijas jaunajiem dārzkopības profesionāļiem.
Zinātniskos risinājumus, kas veicina zaļo prasmju attīstību un resursu efektīvu izmantošanu, prezentēja nozares vadošās pētnieces. Dārzkopības institūta zinātniskās padomes priekšsēdētāja, akadēmiķe Dr. agr. Līga Lepse akcentēja risinājumus augsnes auglības un veselības saglabāšanai.
Savukārt Bulduru biotehnoloģiju centra vadītāja Dr. biol. Anta Sparinska klātesošos iepazīstināja ar kontrolētas vides priekšrocību izmantošanu dārzkopībā, demonstrējot, kā modernās tehnoloģijas palīdz optimizēt procesus un celt ražību.
Kā arī prezentēja “Inovatīvi agrotehniskie risinājumi augļaugu un aromātisko augu ražošanai un pārstrādei (InARA)” projektu, kas revolucionizēs augļaugu un aromātisko augu audzēšanas ciklu, ieviešot tādus progresīvus, resursus taupošus risinājumus kā in vitro bioreaktorus, vertikālo lauksaimniecību un viedos augu “tetovējumu” sensorus, tādējādi mērķtiecīgi stiprinot zaļās prasmes un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību.
Praktiski risinājumi dārzkopības biznesam
Konferences noslēdzošajā kopīgajā daļā uzmanība tika pievērsta praktiskiem un finansiāliem biznesa aspektiem, kas tieši ietekmē saimniecību ilgtspēju:
-
Ingrīda Krīgere (Latvijas kūdras asociācija) analizēja kūdras nozīmi un pieejamību mainīga regulējuma un laikapstākļu krustpunktā.
-
Vita Baumane (VH Latvija) iepazīstināja ar sējumu un stādījumu apdrošināšanas iespējām kā būtisku risku vadības instrumentu.
-
Rolands Feldmanis (Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija) uzsvēra kooperācijas lomu dārzkopju konkurētspējas stiprināšanā.
Pēc piesātinātās rīta sesijas un kafijas pauzes, konferences dalībnieki turpināja darbu specializētās sekcijās, daloties pieredzē un meklējot jaunus kontaktus turpmākai sadarbībai.
