2026. gada 10. septembrī zemnieku saimniecībā „Bračas” Allažu pagastā, Siguldas novadā, notika EIP-AGRI projekta „DigiDārzs” lauka diena. Bulduru Biotehnoloģiju centra, Dārzkopības institūta un saimniecības speciālisti iepazīstināja dārzeņu audzētājus, konsultantus un nozares uzņēmumu pārstāvjus ar projekta pirmā lauka gada rezultātiem, šīs sezonas novērojumiem un aicināja apskatīt mēslošanas un dārzeņu polikultūru demonstrējumu laukus.
Projektu „DigiDārzs – mēslošanas un augu aizsardzības stratēģiju izstrāde ar viedo tehnoloģiju pielietošanu dārzeņu polikultūru stādījumos” (Nr. 24-00-C0LA1601-000006) īsteno SIA „Bulduru Tehnikums” vadītā darba grupa kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Daugavpils Universitāti, SIA „LLDC”, biedrību „Latvijas Dārznieks” un ZS „Bračas”. Projekta mērķis ir izstrādāt dārzeņu mēslošanas un augu aizsardzības stratēģijas, kas balstās uz augsnes un augu mērījumiem, nevis uz kalendāru, – lai mēslotu tikai tad un tur, kur tas nepieciešams, samazinātu agroķīmijas patēriņu un uzlabotu ražas kvalitāti.
Divas atšķirīgas sezonas. Projekta vadītāja Anta Sparinska (Bulduru Biotehnoloģiju centrs) atgādināja, ka Latvijā gandrīz katra trešā vasara ir sausa un katra ceturtā – lietaina, turklāt abi ekstrēmi nereti seko viens otram, tāpēc audzēšanas tehnoloģijai jāpiemērojas abiem stresoriem. Projekta pirmais lauka gads – 2025. – bija mitrs, un arī 2026. gada vasara ar 288 mm nokrišņu ierindojas starp mitrākajām kopš novērojumu sākuma. Šogad Bulduru izmēģinājumu laukos un ZS „Bračas” atkārtoti iestādīti burkāni, kāposti un puravi, sezonas gaitā regulāri ņemti augsnes un augu paraugi, un ražas uzskaite un analīzes turpināsies rudenī – tas ļaus salīdzināt divas pilnas sezonas. Prezentācijā tika parādīta arī RTU izstrādātā projekta datubāze digidarzs.bulduri.lv, Daugavpils Universitātes elektroķīmisko sensoru prototipi un projekta rezultātu prezentēšana EU CAP Network pasākumos Bulduros un Hamburgā, kā arī 32. Starptautiskajā dārzkopības kongresā IHC2026 Kioto.
Ko rādīja 2025. gada rezultāti. Bulduru Biotehnoloģiju centra pētnieks Kārlis Švirksts apkopoja pirmā gada izmēģinājumu mācības, kur burkāni ‘Allyance’ F1, kāposti ‘Kilastor’ F1 un puravi ‘Pluston’ F1 Bulduros audzēti trijos variantos – bez papildu laistīšanas, ar virszemes un ar pazemes pilienveida fertigāciju. Augsnes mitruma sensori parādīja, ka virskārta var maldināt: 10 cm dziļumā zeme šķita mitra, bet 30 cm dziļumā, sakņu zonā, jau bija mitruma deficīts. Kustīgās barības vielas – nitrāti un sulfāti – sezonas laikā strauji izsīka visos variantos, tāpēc vienreizēja pavasara mēslošana līdz rudenim „neturas”. Pazemes fertigācija veidoja ar dzelzi, varu un cinku bagātu zonu ap saknēm, taču lielāks elementu saturs augsnē automātiski nenozīmēja lielāku saturu ēdamajā daļā. Mitrajā 2025. gada sezonā papildu laistīšana ražu nepalielināja – burkāniem un kāpostiem kontroles variantā tā bija pat lielāka –, bet pazemināja šķīstošo vielu (Brix) rādītājus visās trīs kultūrās. Piecas praktiskās atziņas audzētājiem: mēri sakņu zonā, seko barības vielu dinamikai, ņem vērā mēslojuma ievadīšanas vietu, nelaisti pēc kalendāra un vērtē ne tikai kilogramus, bet arī kvalitāti.
Joslu stādījumi komerciālā laukā. ZS „Bračas” izmēģinājumu laukā 2025. gadā salīdzināja joslu stādījumu, kurā burkānu, puravu un kāpostu rindas mijas, ar tradicionālu monokultūras bloku. Ražas uzskaitē individuāli tika nosvērti 1633 augi – 953 burkānu paraugi, 240 kāpostu galviņas un 480 puravu pseidostumbri. Rezultāti rāda, ka audzēšanas sistēma jāvērtē katrai kultūrai atsevišķi un vairākās sezonās, tāpēc joslu stādījumi Bračās turpināti arī 2026. gadā. Saimniecība dalījās arī pirmā gada pieredzē par darbu ar projekta stādījumiem komerciālā ražošanā.
Mēslošanas optimizācija un zaļmēslojums. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse iepazīstināja ar mēslošanas optimizācijas demonstrējumu saimniecībā DEMO projekta «Minerālā mēslojuma lietojuma optimizēšanas ietekme uz dārzeņu ražas veidošanos» ar mērķi noskaidrot esošo situāciju barības elementu nodrošinājumā dārzeņkopības saimniecībās un izstrādāt Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas rekomendācijas. Līga stāstīja arī par zaļmēslojuma ietekmi uz augu barības vielu nodrošinājumu augu sekā. Abu projektu pieredze ir savstarpēji papildinoša – „DigiDārza” secinājumi par barības vielu dinamiku sezonas laikā sasaucas ar Dārzkopības institūta projektos iegūtajiem datiem.
Dienas otrajā daļā dalībnieki apskatīja mēslošanas demonstrējuma lauku un „DigiDārza” demonstrējuma lauku ar šī gada burkānu, kāpostu un puravu joslu stādījumiem. Lauka dienā piedalījās dārzeņu audzētāji un projekta partneri, Dārzkopības institūta, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, biedrības „Latvijas Dārznieks” un nozares uzņēmumu pārstāvji. Sarunas pie demonstrējumu laukiem apliecināja, ka interese par uz mērījumiem balstītu mēslošanu un polikultūru stādījumiem nozarē aug – šajā virzienā strādā arī pētnieki citviet pasaulē, un „DigiDārzs” ļauj šīs pieejas pārbaudīt Latvijas augsnēs un klimatā.
Projekts turpināsies līdz 2027. gada beigām. Tuvākie soļi ir 2026. gada ražas uzskaite un datu apstrāde, RTU datubāzes un lēmumu atbalsta modeļa attīstīšana audzētājiem, kā arī rezultātu prezentēšana starptautiskajā konferencē SAIH2026 Kauņā septembra beigās.
Papildu informācija:
Anta Sparinska, projekta „DigiDārzs” vadītāja, Bulduru Biotehnoloģiju centrs, anta.sparinska@bulduri.lv
Kārlis Švirksts, pētnieks, Bulduru Biotehnoloģiju centrs, karlis.svirksts@bulduri.lv
Projekta lapa: bulduri.lv/digidarzs
