32. Starptautiskajā dārzkopības kongresā (IHC2026) Kioto Bulduru Biotehnoloģiju centra pētnieces Anta Sparinska un Anna Korica ar mutisku referātu par apūdeņošanas un mēslošanas režīmu optimizāciju dārzeņu audzēšanā pārstāvēja Eiropas Inovāciju partnerības (EIP-AGRI) projektu “DigiDārzs” – mēslošanas un augu aizsardzības stratēģiju izstrāde ar viedo tehnoloģiju pielietošanu dārzeņu polikultūru stādījumos” (Nr. 24-00-C0LA1601-000006).
Ko prezentējām kongresā
Klimata mainība un arvien grūtāk paredzamie sausuma periodi ūdens un barības vielu apsaimniekošanu ir padarījuši par vienu no lielākajiem izaicinājumiem dārzeņkopībā, un tieši šim jautājumam bija veltīts 25. augustā nolasītais referāts “Optimization of Irrigation and Fertilization Regimes for Sustainable Vegetable Production”, ar ko pētnieces uzstājās simpozija par dārzeņkopības dažādošanu un jaunām audzēšanas tehnoloģijām (GreenVegs2026) sesijā “Augsnes veselība, reģeneratīvā dārzkopība un ilgtspējīgas sistēmas”.
Pētījumā trīs kultūrām – galviņkāpostiem ‘Kilastor’ F1, burkāniem ‘Allyance’ F1 un puraviem ‘Pluston’ F1 – salīdzināti trīs apūdeņošanas režīmi: bez apūdeņošanas, ar virsmas kapilāro un ar pazemes apūdeņošanu. Lai noskaidrotu, kā savstarpēji mijiedarbojas stādījuma dizains, apūdeņošanas veids un barības vielu dinamika, izmēģinājumi vienlaikus veikti divās vietās —izmēģinājuma laukos Bulduros un komerciālā ražošanas laukā zemniekus saimniecībā “Bračas” -, kultūras audzējot gan mijoties joslās, gan monokultūras blokos.
Visu sezonu nepārtraukti tika monitorēta augsnes temperatūra, mitrums un nokrišņi, bet iknedēļas augsnes analīzes rādīja, kā mainās minerālvielu sastāvs un to kustīgums. Automatizētie sensori ļāva meteoroloģiskos datus sasaistīt ar apūdeņošanas un fertigācijas režīmiem un pielāgot tos reāllaikā, sekojot augu faktiskajām vajadzībām.
Rezultāti parādīja ka lietainā sezonā apūdeņošana daudz spēcīgāk ietekmēja barības vielu uzņemšanas raksturu nekā kopējo ražu. Starp metodēm atklājās izteiktas atšķirības nitrātu, fosfātu un sulfātu dinamikā, un pazemes apūdeņošana uzrādīja potenciālu uzlabot fosfora kustīgumu un kopējo barības vielu bilanci. Tas nozīmē, ka sensoru tīkla un lēmumu atbalsta rīku apvienojums var samazināt barības vielu zudumus un uzlabot atklātā lauka dārzeņkopības ilgtspēju.
Referāta autori: Anta Sparinska, Kārlis Švirksts, Daiga Birzleja un Anna Korica (Bulduru Biotehnoloģiju centrs), Marija Gailīte (biedrība “Latvijas Dārznieks”), Elīza Ilze Malceniece (z/s “Bračas”) un Rafaels Joffe.
Pasaules atklāsmēs iedvesmu smelties
Kongresā piedalījās 2572 dalībnieki no 77 valstīm un reģioniem, un tika pieņemti 2320 abstrakti – 1208 mutiskie un 1112 stendu referāti -27 simpozijos ar 168 mutiskajām sesijām un astoņām plenārlekcijām. Sensoru vadīta mēslošana un apūdeņošana šobrīd ir viens no nozares centrālajiem virzieniem, un vairākas pētnieku grupas strādā ar tiem pašiem jautājumiem, ko risinām “DigiDārzā”:
• Boloņas Universitātē (Itālija) pēta slāpekļa devas noteikšanu pēc atstarošanas sensoriem un bezmaksas Sentinel-2 satelītdatiem; pārstrādes tomāta izmēģinājumos deva samazināta par 56-60 %, saglabājot ražu 120-124 t/ha.
• Gentes Universitāte un Inagro (Beļģija) apvieno klimata datus ar sulas plūsmas un stumbra diametra sensoriem, lai ar mašīnmācīšanos prognozētu tomātu ražu vairākas nedēļas iepriekš.
• Floridas Universitātē (ASV) meklē minimālo sensoru komplektu dēstu audzēšanai — gaisa temperatūra un mitrums, gaisma un infrasarkanā lapas temperatūra, lai laistīšanu vadītu pēc auga faktiskās vajadzības, nevis pēc laika releja.
Visus šos darbus vieno viena doma: apūdeņošana pārstāj būt tikai ūdens piegāde un kļūst par barības vielu vadības instrumentu, ko vada nevis kalendārs, bet reāllaika dati par augu. Kongress apliecināja, ka šai pārejai nav vajadzīgas dārgas iekārtas, pietiek ar pārdomātu sensoru komplektu, sistemātiskām augsnes analīzēm un spēju šos datus sasaistīt ar fertigācijas režīmu. Tieši tāda ir arī “DigiDārza” nākamā sezona: precizēt, cik dziļi un cik bieži barības vielām jānonāk sakņu zonā, lai tās sasniegtu augu, nevis gruntsūdeņus.
Pirms un pēc kongresa
Pirms kongresa apmeklējām Japānas Augu rūpnīcu asociāciju (Japan Plant Factory Association, JPFA), kas kopš 2010. gada darbojas Čibas Universitātes Kašivanohas kampusā Čibas prefektūrā. Bezpeļņas organizācija, kuras goda prezidents ir profesors Toyoki Kozai, vienlaikus vada aptuveni 20 pētniecības un attīstības projektu un apvieno vairāk nekā 125 uzņēmumus un institūcijas – tehnoloģiju piegādātājus, audzētājus un zinātniskās iestādes. Demonstrācijas augu rūpnīcā vienā telpā blakus darbojas dažādu ražotāju daudzstāvu audzēšanas iekārtas ar atšķirīgiem LED spektriem, ļaujot tos salīdzināt tiešā veidā. Tieši šāda sadarbības forma – piegādātāji, praktiķi un pētnieki zem viena jumta – ir tas, kā Japānā jaunas audzēšanas tehnoloģijas nonāk no laboratorijas līdz saimniecībai.
Kongresa noslēgumā, 28. augustā, notika tehniskā ekskursija uz rūpniecisku miglasponikas siltumnīcu, kur uzstādīta uzņēmuma IKEUCHI pussausās miglas sistēma “IKEUCHIPonics”. Tās pilienu izmērs ir 10-30 mikrometri, un pie 30 °C un 80 % gaisa mitruma piliens iztvaiko aptuveni divās sekundēs, kamēr parastai miglai tam vajadzīgas 21 sekunde – augi un virsmas nesamirkst, tāpēc slimību risks nepalielinās. Tā pati sistēma siltumnīcā vienlaikus veic dzesēšanu, gaisa mitrināšanu un automatizētu augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanu. Ekskursija turpinājās botāniskā dārza siltumnīcās un ēdamo kastaņu un vīģu selekcijas izmēģinājumu dārzā.
“Kongress apstiprināja, ka ejam pareizajā virzienā. Pie tiem pašiem jautājumiem strādā pētnieku grupas Itālijā, Beļģijā, Nīderlandē un Japānā – sensoru vadīta mēslošana un apūdeņošana šobrīd ir viens no nozares virzieniem. Mūsu pienesums ir tas, ka strādājam ar dārzeņu kultūrām ziemeļu klimatā, par ko datu pasaulē ir maz, un ka risinājumus veidojam izmantojamus arī nelielām saimniecībām.”
Anta Sparinska, projekta “DigiDārzs” vadītāja.
Kongresā gūtās atziņas tiks apkopotas un prezentētas projekta partneriem un nozares uzņēmumiem, kā arī izmantotas “DigiDārza” nākamās sezonas izmēģinājumu plānošanā.
Par projektu
Projekta nosaukums: “DigiDārzs – mēslošanas un augu aizsardzības stratēģiju izstrāde ar viedo tehnoloģiju pielietošanu dārzeņu polikultūru stādījumos” (saīsināti – “DigiDārzs”). Projekta Nr. 24-00-C0LA1601-000006. Projekts apvieno reāllaika augsnes mitruma un barības vielu sensorus ar integrētu datu platformu, kas ietver kultūrauga, augsnes un meteoroloģiskos datus, lai lēmumus par apūdeņošanu un mēslošanu pieņemtu, balstoties datos, nevis kalendārā.
Vadošais partneris – SIA “Bulduru Tehnikums”. Partneri: SIA “LLDC”, Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils Universitāte, biedrība “Latvijas Dārznieks” un z/s “Bračas”. Projekta vadītāja – Anta Sparinska. Projekta īstenošana turpinās līdz 2027. gada beigām. Projektu finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ietvaros, Eiropas Inovāciju partnerības (EIP-AGRI) intervencē. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Papildu informācija
Anta Sparinska, projekta “DigiDārzs” vadītāja (anta.sparinska@bulduri.lv)
