Ruta Auziņa( 1939.07.12. –2026.05.19.)

Ceriņu koris
kāpj debesīs
dziedāt uz
mākoņu malas:
rīt varbūt
violets lietus līs –
(K. Apškrūma)
Ilggadējā Bulduru tehnikuma profesionālās izglītības skolotāja, direktore, pedagoģijas doktore.
Ruta Auziņa allaž likusies krāšņa un spilgta kā magone, vienmēr spējusi saglabāt savu stāju, vitalitāti un eleganci.
Bulduriem viņa devusi ne tikai 31 darba gadu, bet visu sirdi un dvēseli. Viņas aicinājums bija audzināt un izglītot jaunos dārzkopības, puķkopības, daiļdārzniecības speciālistus.
Te viņa bija vistuvāk zemei, darbam, jaunībai. Arī tad, kad ceļš vairs neveda uz skolu, viņa nepārstāja par to domāt un, kad vēl spēja, kvēli mudināja un atbalstīja, glabājot, sargājot un uzturot Bulduru labo slavu, aicinot tikties salidojumos. Absolventi pateicībā ir dāvājuši ziedus, priecājušies par tikšanos dziedot, dejojot kā skolas gados slavenajās Burkānu ballēs.
Rutai Auziņai bijis piepildīts, krāšņs mūžs.
Bulduros strādājusi no 1968. līdz 1999. gadam, t.sk. par Valsts Bulduru Dārzkopības tehnikuma direktori (1992-1999).
Banku augstskolas docente (1999-2012).
No 2012. gada žurnālā “Dārzs un Drava” rakstīja par Bulduru personībām, absolventiem, pētīja skolas sākotni no 1905. gada.
Latvijas Lauksaimniecības un meža Zinātņu akadēmijas Goda locekle.
Atzinības krusta virsniece (2018).
Katru gadu, kad skolas parks, uzplaukstot savā krāšņumā, un puķu dobe, reibinot ar ziedu krāsām un smaržām, īpaši aicinās atcerēties Rutu Auziņu, atkal cieņā nolieksim galvas un pateiksimies, ka mums bijis gods pazīt viņu, kopā strādāt, mācīties darba tikumu un tēvzemes mīlestību.
