Gan latviešu, gan japāņu kultūras DNS pamatā ir divi galvenie pīlāri – dziļa, gandrīz sakrāla cieņa pret dabu un nepārspējams darba tikums. Tam apliecinājums bija vizīte Bulduru tehnikumā, kurā viesojās Japānas vēstniecības Latvijā pirmā sekretāre un kultūras atašeja Marie Ōgo (Saito).
Vizītes mērķis bija iepazīstināt starptautiskos partnerus ar Bulduru vēsturisko mantojumu un izglītības kvalitāti un ieskicēt nākotnes sadarbības tiltus. Japānas estētika dārzkopībā un mākslā ir pasaules etalons, un Bulduru tehnikuma daudzveidīgie darbības virzieni ir ideāla vide, kurā šīm divām tradīcijām satikties un papildināt vienai otru.
Japānas dārzu veidošanas māksla (Niwaki un Zen dārzi) balstās filozofijā, ka dārzs ir dabas ainavas miniatūra projekcija, kur katram akmenim, koka zaram un ūdens pretestībai ir nozīme. Bulduru topošajiem dārzkopjiem un ainavu būvtehniķiem šī pieeja sniedz jaunu skatījumu uz ilgtspējīgu un pārdomātu vides plānošanu, kur tehniskā precizitāte mijas ar dabas lēno ritmu.
Floristikas darbnīcās un siltumnīcās tika diskutēts par divu pasauļu tikšanos. Kamēr Eiropas floristika bieži koncentrējas uz formu un krāšņu ziedu masu, japāņu tradicionālā Ikebana māca saskatīt skaistumu minimālismā, asimetrijā un viena vienīga zara vai zieda līnijā. Šādu principu integrēšana mācību procesā bagātina mūsu audzēkņu māksliniecisko redzējumu un konkurētspēju tirgū.
Koka darbnīcā, kur topošie speciālisti apgūst koksnes apstrādi un būvniecības elementus, Japānas ietekme ir īpaši vērtīga. Tradicionālie japāņu koka savienojumi (Sashimono), kas top bez naglām vai skrūvēm, reprezentē augstāko galdniecības tehnisko meistarību un materiāla izpēti. Šāda pieeja lieliski sasaucas ar Bulduru mērķi mācīt amata meistarus, kuri ciena un izprot koku kā dzīvu materiālu.
Mums ir svarīgi, ka par Bulduru vārdu un mūsu speciālistu profesionalitāti zina starptautiskā līmenī. Izglītības kvalitātes labākais rādītājs ir mūsu absolventi, kuri spēj teoriju pārvērst veiksmīgos projektos.
Tam spilgts piemērs sekoja uzreiz pēc vizītes tehnikumā, kad kultūras atašeja apmeklēja netālu esošo “Samuraju parku”, kurā saimnieko Bulduru tehnikuma absolvents Arnis Spurdziņš. Parks ir paraugstunda tam, kā Latvijas augsnē var iedzīvināt austrumu filozofiju, dabas izpratni un dārza estētiku, radot unikālu tūrisma un izglītības vietu.
