Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” un Kultūras attīstības biedrība “Tapala lapa” dod iespēju skolēniem regulāri iepazīt Latvijas mākslu un kultūru.

Bulduru tehnikumā, telpā, ko dēvējam par Lauvu bedri, pagājušo nedēļ valdīja tik emocionāls piesātinājums un brīžiem nospriegots klusums, ka, šķiet, varēja dzirdēt, kā audzēkņi klausās ne tikai katrā mākslinieka Ē. Vilsona teiktajā vārdā, bet arī pauzēs un, cerams, sevī, jo pēc izrādēm daudzi atzina, ka jutuši, cik strauji un spēcīgi situsies viņu sirds.

Paldies “Latvijas skolas soma” un  “Tapala lapa” par šīm izrādēm, kas uzrunā jauniešu sirdis, atver tās labajam un mudina kļūt vērīgākiem, atbildīgākiem un saprast, ka īstās dzīves vērtības nav meklējamas tikai zelta āderēs, bet tās jāatrod savā sirdī, mīļajos un piederībā savai tautai un tēvzemei.

Šeit dažas pārdomas no audzēkņiem pēc izrādēm:

Pateicamies mūsu skolas bibliotekārei Inetai Melnei par izveidoto erudīcijas spēli par latviešu literatūru!
Tā bija ne tikai aizraujoša atelpa, bet arī iespēja pārbaudīt, ko audzēkņi mācību stundās pie Guntas Reķes ir apguvuši — cik uzmanīgi klausījušies, cik dziļi izpratuši literatūras vērtības.
Un, protams, prasmīgākie dalībnieki – pirmo trīs vietu ieguvēji – saņēma nelielas, taču pelnītas balvas!

Šeit dažas pārdomas no audzēkņiem:

Šodienas Ē. Vilsona monoteātra izrādē “Pazudušais dēls”

  • atradu jaunu R. Blaumaņa bēdu lugu, kuru labprāt izlasītu vēlreiz, jaunu skata punktu, no kā domāt, idejas, par ko padomāt, sev aktuālu tēmu pārdomām;

  • sadzirdēju balss intonācijas maiņu, prieka, bailes, laimes un bēdu lugu no aktiera Ērika Vilsona, kā aktieris skaisti dzied, iedvesmojošu un īstu balsi;

  • redzēju, kā skatītājus iesaista lugā, ka labs aktieris prot sižetu attēlot tā, it kā Tu pats piedalies visos lugā pieminētajos notikumos, atstarošanu starp iztēlu un realitāti, kā ar tikai dažiem priekšmetiem var uztaisīt veselu stāstu, aktiera profesionalitāti un kā aktieris aizrāva visu publiku ar savu spēju uzstāties;

  • sajutu dziļu aizdomāšanos, dažādas emocijas, patiesību, lugas iekšējo dramaturģiju, iedziļinājos katrā tēlā un izjutu viņu bailes, prieku, dzīvi Roplaiņos, tēlu pretrunas, neaizmirstamas emocijas un sajūtas, kā sirds pukst;

  • sapratu, ka no traģēdijas nevar aizbēgt, ka katrs var savilkt savas paralēles, kāpēc Krustiņa māte viņu lutināja, ka dzīvē jānovērtē viss, kas ar tevi notiek. Ja ir izdarīts, kas slikts, tad mēģināt to izlabot/labot. Dzīvot ar prieku, kā neatrisinātie konflikti un pagātne ietekmē dzīvi, ka, ja būtu iespēja kaut ko kādreiz izmainīt no savas dzīves, tad ne visu, bet tikai mazu daļu, cik talantīgs ir aktieris. Viņa balss ir tāda, kurā var klausīties un klausīties, cik liela var būt nožēla, ka reizēm vissvarīgākais netiek pateikts skaļi vai pat nepateikts nemaz,ka aktiera darbs nav nemaz tik viegls;

  • nesapratu, kā daudzi varēja smieties mirkļos, kad nekas nebija smieklīgs, no kurienes Ēriks Vilsons ieguva tādas interpretācijas par lugu, kādēļ Krustiņš tā izturējās pret savu māti, kā var tik labi uzstāties, kā iespējams ar tik maz izteiksmes līdzekļiem pateikt tik daudz.

Šodienas Ē. Vilsona monoteātra izrādē “Mana Magadana”

  • atradu labi paskaidrotu un iztēlotu mīlestību pret kādu no vecākiem un sevis meklējumus, jaunas un neparastas domas, sev svarīgu informāciju par tā laika notikumiem, vielu pārdomām, stāstu, kas lika paraudzīties uz vēsturi citām acīm;
  • sadzirdēju aktiera spēju izteikt savas domas, jūtas, metronomu, mākslinieka stāstu par viņa meklējumiem un pieņemšanu, ka viņš ir dzimis tieši šajā vietā, aktiera stāstu par viņa dzimto pilsētu, par to, kā viņa ģimene piedzīvoja izsūtīšanas laiku;
  • redzēju aktieri atgriežoties savā bērnībā un izjūtot visu no jauna, daudz asaru, emocionālu un neparastu domu un jūtu izpausmi, kā no parastām sadzīves lietām var izveidot dekorācijas un piepildīt tās ar jēgpilnu simboliku, dzīvas un neviltotas emocijas un cilvēku, kurš tik tiešām mīl, to, ko dara, pārsteidzošu aktierspēli;
  • sajutu bērnības emocijas un ilgas pēc piederības, tuvojošās asaras, emocionālu stāstu, kas var aizkustināt vairākus cilvēkus, šajā izrādē aktieris ļoti precīzi parādīja cilvēka emocijas dažādos stāvokļos, mieru, klausoties tik aizkustinošu tekstu, līdzjūtību pret aktieri un viņa ģimeni;
  • sapratu sāpīgo realitāti, kam cilvēkiem ikdienā bija jāiet cauri, ka katram no mums ir sava īpašā vieta, kuru mēs tik ļoti mīlam, ko aktierim nozīmē Magadana, cik spēcīgi ir vārdi un pauzes, ka katram cilvēkam ir tāda vieta, kura var izmainīt likteni uz visiem laikiem, kad tu atradīsi šo vietu, sapratīsi, kāpēc tava dzīve ir tieši tāda, kāda ir, savus vecākus un viņu rīcību. Varbūt sapratīsi, kas tu esi, ka ir vajadzīgs apmeklēt savu Magadanu, kamēr mūsdienas nav vēl iznīcinājušas to, ka katram cilvēkam ir sava īpašā vieta — pilsēta vai stūrītis pasaulē, kas viņu vilina un kurā viņš alkst atgriezties;
  • nesapratu mātes emociju un atmiņu nospiešanu, kā var neatļaut cilvēkam domāt citādāk, kur ir mana Magadana, varbūt es vēl nesaprotu to, ko nesaprotu. Bet centīšos to saprast dzīves laikā.