PANGEOS COST 2025 konference Bulduru tehnikumā
2025. gada 11.–12. septembrī Bulduru tehnikums un Bulduru Biotehnoloģiju centrs piedalijās starptautiskās zinātniskās konferences “PANGEOS COST 2025” īstenošanā.
Konference pulcēja pētniekus, akadēmiķus, maģistrantūras un doktorantūras studentus, nozares profesionāļus, politikas veidotājus un citas ieinteresētās puses no visas Eiropas.
Centrālā tēma – “Tālizpētes pielietojumi Eiropas Zaļā kursa stratēģisko mērķu sasniegšanai” – uzsverot mūsdienu tehnoloģiju lomu ilgtspējīgā lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zemes pārvaldībā, īpaši klimata pārmaiņu kontekstā.
Konference tika organizēta COST programmas iniciatīvas PANGEOS (Pan-European Network of Green Deal Agriculture and Forestry Earth Observation Science) ietvaros. Šī starptautiskā platforma veicina zinātnisku sadarbību tālizpētes tehnoloģiju pielietojuma attīstībā, nodrošinot integrētu pieeju datu analīzei un lēmumu pieņemšanai saskaņā ar Eiropas Zaļā kursa politikas ietvariem.
Konferencē plaši tika analizēts tālizpētes tehnoloģiju pielietojums ilgtspējīgā lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zemes pārvaldībā.
Prezentācijās tika izcelts, kā multispektrālie un termālie dati, iegūti no satelītiem un droniem, tiek izmantoti kultūraugu attīstības fāžu noteikšanai, augšanas stresa analīzei un ražas prognozēšanai. Pielietojot mašīnmācīšanās metodes, tika panākta precīzāka slāpekļa nepieciešamības prognozēšana un optimizētas laistīšanas un mēslošanas stratēģijas, kas būtiski uzlabo resursu izmantošanas efektivitāti un pielāgošanās spējas klimata izmaiņām.
Mežsaimniecībā īpaša uzmanība tika pievērsta meža struktūras detalizētai kartēšanai, izmantojot LiDAR tehnoloģiju un dronu attēlus. Automatizētas analīzes metodes nodrošina precīzu informāciju par mežaudžu augstumu, vainagu diametru un koku blīvumu, kas ir svarīgi gan meža atjaunošanas novērtēšanai, gan ilgtspējīgas mežsaimniecības plānošanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Tālizpētes dati tika izmantoti arī klimata pārmaiņu ietekmes modelēšanā, īpaši sausuma ietekmes uz fotosintēzi un ūdens patēriņu izpētē, izmantojot spektrālās fluorescences (SIF) mērījumus un modeļus, piemēram, SCOPE. Šie dati tika integrēti oglekļa aprites modeļos, ļaujot precīzāk novērtēt oglekļa plūsmas un kultūraugu potenciālu CO₂ sekvestrācijā, sniedzot zinātnisku pamatu klimata pielāgošanās stratēģiju izstrādei.
Uzmanība tika veltīta arī augu fenoloģijas un invazīvo sugu monitoringam. Izmantojot satelītattēlu laika rindas un dronu datus, tika veikta kultūraugu, piemēram, mango un griķu, attīstības un ziedēšanas fāžu noteikšana. Tāpat tika demonstrēta tālizpētes efektivitāte invazīvo sugu, piemēram, Acacia dealbata, izplatības uzraudzībā, kas ir nozīmīgi gan lauksaimniecības plānošanai, gan dabas aizsardzībai.
Vairāki pētījumi uzsvēra tālizpētes datu kvalitātes un precizitātes nozīmi. Tika apskatīta sensoru un modeļu kalibrācija, ņemot vērā saules leņķi, skata virzienu un atmosfēras ietekmi. Demonstrētas metodoloģijas, kas ļauj kvantitatīvi novērtēt nenoteiktību, piemēram, hlorofila koncentrācijas noteikšanā vai ražas prognozēšanā, tādējādi uzlabojot datu ticamību un praktisko pielietojamību.
Noslēgumā tika akcentēta digitālo platformu un atvērto datu risinājumu loma, kurās tālizpētes dati tiek apvienoti ar sabiedrības ģenerētu informāciju (citizen science). Šīs platformas padara datus pieejamus sabiedrībai, pašvaldībām un lēmumu pieņēmējiem, atbalstot Eiropas Zaļā kursa īstenošanu, īpaši emisiju samazināšanas, efektīvas resursu izmantošanas un ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas jomās.
Jāpiemin, ka šāda mēroga starptautiskā konferencē piedalās arī Latvijas zinātnieki, apliecinot mūsu valsts pētniecības kompetenci un aktīvu līdzdalību Eiropas Zaļā kursa mērķu īstenošanā. PANGEOS COST 2025 ietvaros tika prezentēti divi nozīmīgi pētījumi ar Latvijas pārstāvju līdzdalību.
Artūrs Katamadze prezentēja pētījumu
“Comparative performance of phenotyping sensors in predicting wheat yield and grain protein content under Mediterranean conditions”,
kurā analizēta dažādu fenotipēšanas sensoru efektivitāte kviešu ražas un graudu proteīna satura prognozēšanā Vidusjūras klimatiskajos apstākļos. Šis pētījums ir nozīmīgs precīzās lauksaimniecības un kultūraugu selekcijas attīstībai, īpaši ņemot vērā klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus ražības un kvalitātes prognozēšanā.
Ilze Barga iepazīstināja ar digitālās platformas risinājumu
“GeoHub.net: Enabling Green Deal Goals Through Scalable Earth Observation Applications”,
kura mērķis ir nodrošināt mērogojamus, uz lietotājiem orientētus tālizpētes risinājumus. Platforma GeoHub.net integrē dažādus Zemes novērošanas datu avotus un atbalsta lēmumu pieņemšanu vides, lauksaimniecības un zemes pārvaldības jomās. Šāds risinājums sniedz praktisku atbalstu Eiropas Zaļā kursa mērķu īstenošanā un uzsver datu pieejamības un atvērtas zinātnes nozīmi.
Abi pētījumi spilgti ilustrē Latvijas pētnieku spēju strādāt starptautiskā līmenī un sniegt būtisku ieguldījumu inovatīvu, uz datiem balstītu risinājumu izstrādē ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.
Kopsavilkums
Konferences ietvaros tika aplūkota plaša un daudzveidīga metodoloģiju grupa, kas demonstrē tālizpētes potenciālu kā vienu no galvenajiem instrumentiem ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Pētījumi pierāda, ka, izmantojot augstas precizitātes datus no satelītiem, droniem un sensoriem, iespējams būtiski uzlabot vides monitoringu, efektīvāk pārvaldīt dabas resursus un nodrošināt informētu, uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu vietējā, nacionālā un Eiropas līmenī.
Konference apvienoja zinātni un praksi vienotā telpā, veicināja zināšanu apriti un inovācijas, kā arī iedvesmoja jaunas idejas un risinājumus. Tā nostiprināja sadarbību nākotnes ilgtspējas mērķu sasniegšanai.
Bulduru tehnikums, kā senākā dārzkopības skola Latvijā un jaunatvērtais Bulduru Biotehnoloģiju centrs, turpmāk aktīvi redz savu lomu šādu konferenču īstenošanā. Tā ir vieta, kur lauksaimniecības, mežsaimniecības un Zaļā kursa veidotāji un dalībnieki var komunicēt ar zinātniekiem, kuru prasmes un inovācijas ietekmē nozares nākotnes attīstību.
