Svinam Valsts valodas dienu Bulduru tehnikumā
15. septembris Latvijā tiek atzīmēts kā Valsts valodas diena – diena, kurā godina latviešu valodu kā vienu no valsts stūrakmeņiem, nacionālās identitātes pamatu un kultūras vērtību nesēju.
Ar cieņu pret šo dienu un mūsu valodu, Bulduru tehnikumā tika rīkots īpašs pasākums – diktāta rakstīšana, kas veltīta gan latviešu valodas skanīgumam, gan tehnikuma lepnumam – bulduriešu garam un tradīcijām.
Valoda kā vērtība un vienojošs spēks
Latviešu valoda nav tikai saziņas līdzeklis – tā ir mūsu kultūras, domāšanas un pašapziņas pamats.
Valsts valodas dienas mērķis ir stiprināt sabiedrības izpratni par valodas nozīmi, tās lomu valstiskuma saglabāšanā un attīstībā, kā arī rosināt ikvienu apzināties:
Valodā mēs esam mājās – savā zemē, savā valstī, savā Latvijā.
Bulduru tehnikums jau vairākus gadus pēc kārtas šajā dienā organizē aktivitātes, kas vērstas uz valodas izkopšanu, cieņas veidošanu un kultūrvēsturiskās atmiņas stiprināšanu.
Diktāts “Par draugiem, par cilvēkiem labiem! Par Bulduriem!”
Šī gada Valsts valodas dienā latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunta Reķe sagatavoja īpašu diktātu, veltītu mūsu tehnikuma vēsturei un vērtībām.
Pasākumā piedalījās visi 1.–3. kursa audzēkņi, kā arī skolas pedagogi, demonstrējot prasmi rakstīt latviski un vienlaikus izrādot cieņu latviešu valodai kā valstiskuma simbolam.
Diktāts ļāva atgādināt par pareizrakstību un izcēla Bulduru tehnikuma identitāti, vēsturi un ainavisko vidi, kurā mācības savijas ar darba tikumu, radošumu un patriotismu.
Kopības gars un vērtību pārmantojamība
Diktāta saturs izcēla vēsturiskos pieturpunktus un spilgtākos momentus no skolas dzīves – no 1905. gada pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Tekstā tika godināti skolotāji, skolēni, tradīcijas un skolas vide, kas ar savu krāšņumu iedvesmo strādāt, mācīties un dzīvot saskaņā ar dabu un latviskajām vērtībām.
Skolas vērtības – darba tikums, kultūras kopšana, cieņa pret zemi un cilvēkiem – joprojām dzīvo katrā buldurietī, neatkarīgi no laika vai paaudzes.
Diktāta teksts
“Par draugiem, par cilvēkiem labiem! Par Bulduriem!”
|
Latvija ir vienīgā un skaistākā zeme bulduriešiem, kā sevi dēvē Bulduru tehnikuma skolotāji un audzēkņi, jo te skolotāji sastopas ar brīnumus alkstošiem jauniešiem. Jā, tā tas šeit, Bulduros, ir kopš 1905. gada, kad necaurbrienamā, dūksnainā zemē sākās dārzkopības skolas iekārtošanas darbi – stādīja dārzu, veidoja kokaudzētavu, sagatavoja platības dārzeņu audzēšanai. Spītējot grūtībām, tika likti pamati pirmajai dārzkopības skolai Baltijā, bet savu uzplaukumu tā piedzīvo, kad 1910. gadā ierodas Pēteris Dindonis, nākamais skolas vadītājs, kurš Bulduros strādās turpmākos 45 gadus. Skola kļuva tik populāra, ka tajā, lūk, ik gadu pieteicās vairāk pretendentu, nekā varēja uzņemt! Mainījās laiki, skolas nosaukumi, bet ne vērtības, kas raksturo bulduriešus – darba tikums, latviešu tradīciju un kultūras vērtību kopšana. Tādi pašdarbības pulciņi kā koris, pūtēju orķestris, deju kolektīvi, folkloras ansamblis, rokdarbu, arī daiļlasīšanas pulciņš un, protams, sporta komandas bija kolektīvi, ko vadīja izcilas personības un kas bagātināja gan dalībniekus, gan skatītājus un klausītājus. Un balles, piemēram, Burkānu balles! Kurš gan nav par tām dzirdējis un kaut vai tūlīt ar prieku nemestos draiskā dejā? Vēl joprojām svētkos skan: “Par cilvēkiem labiem, draugi! Par Bulduriem!” Mīlestību pret skolu, bez šaubām, apliecina milzu laukakmens – absolventu dāvana – ar iegravētu Māras zīmi un gadskaitli un ozols, ko iestādīja 1989. gadā, kad svinīgi atklāja jauno mācību korpusu. Darba tikums atklājas ne tikvien simtgadīgajā parkā, bet arī puķu dobēs. Iepretī skolas ieejai priecē rozārijs. Milzīgā puķu dobe tur, Lielupes pusē, tagad pārtapusi par viedo dārzu. Gadalaikiem mijoties, mainās puķu paklājs, turpretim motīvi – upe un jūra, kalni un lejas – ir mūžīgi. Kad puķu bagātību viegli skar vējš, pūzdams un iekustinādams kā plūstošu ūdeni, atliek ļauties valdzinājumam, kas nebeidzas pat ziemā. Ikvienam būtiski izplaucēt dzīvē brīnumskaisto ziedu – laimi. Laimi būt tuvu savai zemei un, bez šaubām, arī darbam, iepazīstot kā nogurumu, tā gandarījumu pēc padarītā. Laimi būt cilvēkos, īstenojot savus nodomus. Laimi būt radošiem parkos, sakņu un augļu dārzos, pilsētās un zemnieku sētās, arī gatavojot gardas maltītes vai viesus uzņemot. Dzīva, zaļot, ziedēt un augļos ienākties spējīga ir tā sīkā sapņu sēkliņa, kuru smilšainajā Lielupes krastā Bulduros iekaisa skolotāji. Katrs Bulduru tehnikumā apgūtais arods var atnest laimi, izplaucēt kādu brīnumu cilvēka sirdī. |
|---|
Mēs lepojamies ar valodu, zemi un cilvēkiem
Ar šādiem pasākumiem Bulduru tehnikums ne tikai uztur valodas kultūru, bet arī stiprina skolas garu, aicinot ikvienu audzēkni būt daļai no latviešu valodas stāsta – dzīva, skaista un spēcīga mūsu valsts balss.
Par cilvēkiem labiem. Par draugiem. Par Bulduriem!
